Inflācija un tās ietekme 2022. gadā

Parastam cilvēkam vārds “inflācija” asociējās ar kaut ko šausmīgu un nevēlamu. Var saprast kāpēc, jo inflācija nozīmē cenu pieaugumu un naudas vērtības krišanos. Sekas mēs izjūtam, jo par to pašu summu mēs varam nopirkt mazāk nekā agrāk. Šajā gadījumā visvairāk ietekmi izjūt finansiāli maznodrošinātākās cilvēku grupas, piemēram, pensionāri u cilvēki, kas izdzīvo vien uz minimālo algu. 

Pieņemamās inflācijas apmērs un  nozīme. 

Attīstītās ekonomikas valstīs tiek pieņemts, ka pieļaujamai gada inflācijai jābūt 2% robežās. Eiropas savienības (ES) valstīs to kontrolē Eiropas Centrālā banka (ECB), bet Latvijā seko līdzi  Latvijas Centrālā statistikas pārvalde. 

Tiek uzskatīts, ka pieņemto robežu vērtība inflācijai ir nepieciešama, jo tā palīdz uzturēt veselīgo valsts ekonomiku. Gadījumos, ja inflācija ir ļoti zema un tuvojas nullei, ekonomikai ir ievērojama lejupslīde. 

Viens no veidiem, ko izmanto Centrālā banka inflācijas ietekmēšanai ir banku procentu likmju mainīšana. Tas nozīmē, ka tiek palielinātas kredītu izmaksas, palielinās bezdarbs, samazinās investīcijas u.tml. 

Inflācijas veidi. 

Ir vairāki veidi, ko iedala. Iedala pēc cenu kāpuma tempa: 

• Lēna inflācija – 3-5%;
• Mērena inflācija – līdz 10%;
• Straujā inflācija jeb „galopējoša” – no 11% un uz augšu;
• Hiperinflācija – parasti rodas pēc kariem, revolūcijām u.tml finanšu krīzēm. Nauda vairs nepilda savu funkciju, jo zaudēja vērtību. 

Inflāciju var iedalīt arī pēc to cēloņiem:

• Pieprasījuma inflācija – rodas pieprasījums pēc jebkādām precēm, ko iepērk vairumā gan savā valstī, gan ārvalstīs. Līdz ar lielāku pieprasījumu kāpj cenas. Šo inflāciju var ietekmēt, piemēram, nodokļu atvieglojumi, izdevīgākās kredītu procentu likmes u.tml. Pieprasījuma inflācija stimulē ražošanu un šajā gadījumā palielinās nodarbinātība. 
• Izmaksu inflācija rodas tad, kad sadārdzinās jebkādi resursi, kas ir nepieciešami ražošanai. Piemēram, transporta, izejvielu, reklāmas, darbaspēka u.tml. izmaksas. Izmaksu inflāciju ietekmē nodokļu pacelšana, kā arī uzņēmumu-monopolistu cenu paaugstināšana. Šajā gadījumā ievērojams bezdarba pieaugums, jo samazinās ražošana.  

2022. gada situācija. 

Šobrīd ikviens var pamanīt, ka inflācijas kāpšana notiek straujiem soļiem. Kādi ir cēloņi?  

Viss sākās ar Covid-19 pandēmiju. Bija radušas problēmas ar piegādēm, kas lika pieaugt transporta izmaksām. Ņemot vērā šis grūtības, uzņēmumi vairumā sāka iepirkt izejvielas, kas noveda pie lielāka pieprasījuma un cenu palielināšanas. 

Tagad viss turpinās Krievijas karadarbības Ukrainā uzsākšanas rezultātā. Ņemot vērā, ka abas valstis bija lielākās pārtikas tirgus piegādātajās, tas arī strauji ietekmē produktu cenu kāpumu. Īpaši sāpīgi inflācija izjūtama energoresursu un degvielas izmaksu kāpuma dēļ.

Inflācijas prognoze. 

Aprīlī pēc Latvijas Centrālas statistikas pārvaldes datiem inflācija jau sasniedza 13% (februārī bija 8,7%). Kas mūs sagaida tālāk? Ņemot vērā, ka šobrīd lielākā ietekme ir no ārpus valsts faktoriem, inflācija visticamāk turpinās augt. Latvijas bankas makroekonomiskā prognoze, kas bija sniegta šī gada marta sākumā, jau nav piepildījusies. Attiecīgi prognozēja 2022. gadā 9,5%, bet 2023. gadā – 3,7%. Ņemot vērā tik lielu atšķirību prognozei no reālas situācijas, rudenī visticamāk mūs sagaida īpaši smags laiks. 

Kā inflācija ietekmēs cilvēkus ar aizdevumiem? 

Inflācija jūtami ietekmē tieši ilgtermiņa kredītus. Atdodot kredītu pēc 10 gadiem, Jūs šķietami samaksāsiet mazāk, jo pa šo laiku, augot inflācijai, būs samazinājusies naudas vērtība. Bet arī šajā gadījumā jāseko līdzi procentu likmei, ko piedāvā kredīta aizdevēji, jo tā var būt krietni augstāka nekā inflācijas pieaugums gada griezumā. 

Iepriekš varēja paļauties uz inflācijas prognozēm un ņemt tos vērā, formējot kredītus. Taču šobrīd, kā redziet, viss strauji mainās un līdz ar to nevar zināt, kas būs ieguvējs – aizdevējs vai aizņēmējs. 

Viens ir skaidrs – šobrīd pirms pieņemiet lēmumu paņemt aizdevumu, vajadzētu izvērtēt visus riskus vairākkārt.