Būtiskākās nodokļu izmaiņas 2024. gadā

2024. gads Latvijā nes vairākas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, kas ietekmē gan uzņēmējus, gan darbiniekus, gan patērētājus. Šīs izmaiņas tika apstiprinātas 2023. gada 9. decembrī, kad Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 2024. gada valsts budžetu. Budžeta likums paredz ne tikai ieņēmumu un izdevumu plānu, bet arī virkni grozījumu dažādos nodokļu likumos, kas stājās spēkā no šī gada 1. janvāra.

Kādas izmaiņas sagaida darba devējus un darbiniekus?

Darba devēji un darbinieki varēs gūt labumu no dažām izmaiņām likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN), kas veicina augstākās izglītības iegūšanu, attālināto darbu un uzlabo apdrošināšanas polišu segumu. Piemēram:

• No nodokļa bāzes turpmāk tiek izslēgta mācību maksa par augstākās izglītības iegūšanu, ko darba devējs apmaksā darbiniekam. Tas nozīmē, ka darba devējs varēs segt darbinieka studiju izmaksas bez papildu nodokļu maksājumiem, bet darbinieks nezaudēs savu neapliekamo minimumu vai citus nodokļa atvieglojumus.
• Nodokļa atbrīvojums par darbinieka izdevumiem attālinātā darba veikšanai, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, tiek paaugstināts no 30 eiro līdz 40 eiro. Tas nozīmē, ka darba devējs varēs atlīdzināt darbiniekam lielāku daļu no viņa izdevumiem par elektrību, interneta pieslēgumu, biroja piederumiem un citiem attālinātā darba nepieciešamībām, neapliekot tos ar IIN.
• Nodokļa atbrīvojuma slieksnis darbinieku apdrošināšanas polisēm tiek paaugstināts no 426,86 eiro līdz 750 eiro. Tas nozīmē, ka darba devējs varēs piedāvāt darbiniekam labākus apdrošināšanas pakalpojumus, piemēram, veselības, dzīvības, nelaimes gadījumu vai ceļojumu apdrošināšanu, bez nodokļu piemērošanas līdz 750 eiro apmērā gadā. Šis atbrīvojums attiecas arī uz Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) plānos veiktajām iemaksām, kas turpmāk tiks attiecinātas uz attaisnotajiem izdevumiem.
• IIN atvieglojumi par apgādībā esošu personu un neapliekamais minimums turpmāk tiks piemērots arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Tas nozīmē, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji varēs saņemt nodokļa atvieglojumus par savu apgādībā esošo personu, piemēram, bērniem, vecākiem vai partneriem, kā arī izmantot neapliekamo minimumu, kas ir 300 eiro mēnesī.

Kādas izmaiņas sagaida uzņēmējus?

Uzņēmēji, kas maksā uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) vai mikrouzņēmumu nodokli (MUN), arī saskarsies ar dažām izmaiņām, kas ietekmēs viņu nodokļu maksājumus un administrēšanu. Piemēram:

• Uzņēmumi, kas sniedz kredītiestāžu un kreditēšanas pakalpojumus, turpmāk būs spiesti veikt ikgadēju nodokļa piemaksu 20% apmērā no sava UIN. Šī piemaksa ir paredzēta, lai nodrošinātu finanšu sektora adekvātu ieguldījumu valsts budžetā un līdzsvarotu nodokļu slogu starp dažādiem uzņēmējdarbības veidiem.
• Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji līdzšinējo divu likmju (25% un 40%) vietā piemērot vienu likmi 25 % apmērā no apgrozījuma. Šī izmaiņa ir paredzēta, lai vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa sistēmu un samazinātu administratīvo slogu. Turklāt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji varēs izmantot IIN atvieglojumus, kā jau minēts iepriekš.

Kādas izmaiņas sagaida patērētājus?

Patērētāji, kas pērk preces un pakalpojumus, arī jutīs nodokļu izmaiņu ietekmi uz savu maciņu. Dažas izmaiņas būs labvēlīgas, bet citas – ne tik ļoti. Piemēram:

• Latvijai raksturīgo dārzeņu, ogu un augļu piegādēm līdzšinējās samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes (5%) vietā tiek noteikta PVN likme 12%. Tas nozīmē, ka patērētāji maksās vairāk par šiem produktiem, bet tas arī stimulēs vietējo ražotāju konkurētspēju un kvalitāti.
• Nodoklis turpmāk netiks piemērots maksai par bērnu nometnēm, kā arī maksai par iedzīvotāju dalību sporta sacensībās un nodarbībās, ko organizē biedrības un nodibinājumi. 
• PVN reģistrācijas slieksnis tiek paaugstināts no 40 000 eiro līdz 50 000 eiro. Tas nozīmē, ka mazie uzņēmumi, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 000 eiro, turpmāk nebūs spiesti reģistrēties PVN maksātājiem un veikt PVN deklarācijas un maksājumus. Šī izmaiņa ir paredzēta, lai atvieglotu mazo uzņēmumu administratīvo slogu un veicinātu to attīstību.
• Tiek mainīti priekšnodokļa atskaitīšanas nosacījumi par reprezentatīvā auto uzturēšanas izdevumiem, kas rodas 60 mēnešu periodā no auto iegādes un reģistrācijas brīža. Līdz šim šie izdevumi bija atskaitāmi tikai 50% apmērā, bet no nākamā gada tie būs atskaitāmi 100% apmērā, ja mašīna ir iegādāta ar līzingu vai auto kredītu. Šī izmaiņa ir paredzēta, lai stimulētu auto iegādi ar līzingu vai kredītu, kas ir labvēlīgāki nekā skaidras naudas maksājumi.
• Tiek vienkāršota priekšnodokļa korekcija zaudētiem parādiem. Līdz šim uzņēmumiem bija jāveic priekšnodokļa korekcija par zaudētiem parādiem, ja parāda summa bija lielāka par 150 eiro un parāda termiņš bija ilgāks par 12 mēnešiem. No nākamā gada priekšnodokļa korekcija būs jāveic tikai tad, ja parāda summa ir lielāka par 1500 eiro un parāda termiņš ir ilgāks par 24 mēnešiem. Šī izmaiņa ir paredzēta, lai samazinātu uzņēmumu administratīvo slogu un nodokļu riskus.

Kādas izmaiņas sagaida akcīzes nodokļa maksātājus un patērētājus?

Akcīzes nodoklis ir nodoklis, kas tiek piemērots noteiktām precēm un pakalpojumiem, kas tiek uzskatīti par kaitīgiem vai nevēlamiem sabiedrībai, piemēram, tabakas izstrādājumiem, alkoholiskajiem dzērieniem, degvielai un elektroenerģijai. 

Akcīzes nodokļa mērķis ir ne tikai papildināt valsts budžetu, bet arī ierobežot šo preču un pakalpojumu patēriņu un veicināt veselīgāku dzīvesveidu. No nākamā gada akcīzes nodokļa likmes tiks paaugstinātas vairākiem akcīzes nodokļa objektiem, kas ietekmēs gan akcīzes nodokļa maksātājus, gan patērētājus. Piemēram:

• Tiek paaugstinātas akcīzes likmes tabakas izstrādājumiem, e-šķidrumam un tabakas aizstājējproduktiem. Tas nozīmē, ka smēķētāji un tvaika inhalatoru lietotāji maksās vairāk par savu ieradumu, bet tas arī mudinās viņus atmest smēķēšanu vai pāriet uz mazāk kaitīgiem alternatīviem.
• Tiek paaugstinātas akcīzes likmes alkoholiskajiem dzērieniem. Tas nozīmē, ka alkohola lietotāji maksās vairāk par savu izklaides veidu, bet tas arī samazinās alkohola patēriņu un tā negatīvās sekas uz veselību un sabiedrisko kārtību.
• Tiek paaugstinātas akcīzes likmes degvielai, ko izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostā. Tas nozīmē, ka uzņēmumi, kas darbojas šajās teritorijās, maksās vairāk par savu enerģijas patēriņu, bet tas arī veicinās enerģijas taupīšanu un pāreju uz atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Kādas ir nodokļu izmaiņu ietekme uz valsts budžetu un ekonomiku?

Nodokļu izmaiņas 2024. gadā ir paredzētas, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzsvaru un ilgtspējīgu finansējumu valsts prioritātēm, piemēram, veselībai, izglītībai, drošībai un sociālajai aizsardzībai. Saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem, nodokļu izmaiņas nesīs papildu ieņēmumus valsts budžetam aptuveni 200 miljonu eiro apmērā 2024. gadā. 

No otras puses, nodokļu izmaiņas arī ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, darba tirgu un patēriņu, kas savukārt ietekmēs valsts ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju. Lai nodokļu izmaiņas būtu efektīvas un pozitīvas, tās ir jāpapildina ar citiem pasākumiem, piemēram, nodokļu administrēšanas uzlabošanu, nodokļu nemaksāšanas apkarošanu, nodokļu sistēmas vienkāršošanu un nodokļu stimulu ieviešanu. Tikai tad nodokļu izmaiņas var kalpot kā instruments, lai veicinātu tautsaimniecības pāreju uz augstāku pievienoto vērtību un lielāku līdzdalību nodokļu maksāšanā. 

Informācija paņemta no oficiālajām Latvijas Republikas mājaslapām.