Stilizēts koka cilvēciņš kāpj pa koka kāpnēm, kur augšā gaida maiss ar eiro – nauda strādā kā motivācija

Interesanti raksti

Nauda kā motivācija

Jeļena Rozentāle

3 min.

Kas mūs stimulē strādāt radošāk un centīgāk? Droši vien lielāka daļa, pat neaizdomājoties, atbildēs, ka atalgojums. Bet vai tiešām nauda kā motivācija strādā tik labi, kā to vēlētos darba devējs? Vai tiešām nauda mūs, darbiniekus, motivē gāzt kalnus savā darba jomā? 

Protams, “burkāna un nūjas” pielietošanai darba vidē no darba devēja puses ir savi plusi, tāpat kā naudas motivācijai. Taču ir jāsaprot, ka tās viss nestrādā ilgstoši. Jābūt zelta vidusmēram. 

Motivācija darbā.

Minēšu visbiežāk izmantoto motivāciju darbā, ko pielieto darba dēvēji:

  • Apmaksāta brīvdiena dzimšanas dienā. 
  • Apmaksātās pusdienas.
  • Apmaksāts telefons.
  • Apdrošināšana. 
  • Iespēja strādāt no mājām. 
  • Saīsinātā darba diena piektdienās. 
  • Procenti naudas vērtībā no pārdotā. 
  • Apbalvojumi. 
  • Komandējumi. 
  • Komandas saliedēšanas pasākumi.
  • 13. darba alga.
  • Svaigi augļi ofisā. 

Protams, varētu pieminēt vēl daudz motivāciju veicināšanas pasākumus, ko var piedāvāt darba devējs, kas patiesi rūpējas par saviem darbiniekiem un galu galā par savu biznesu, taču šīs ir vispopulārākās. 

Jo apmierinātāks darbinieks, jo kvalitatīvāk tas veic savu darbu.

“Burkāna un nūjas” koncepta pielietošana: darbinieks lec aiz “burkāna” – naudas, kas strādā kā motivācija

Atalgojuma un naudas bonusu motivācija. 

Nepārprotami atalgojumam ir liela nozīme. Tam jābūt atbilstošam veicamajam darbam, izglītībai, pieredzei, kā arī jāsedz pilnībā cilvēka primārās vajadzības: fizioloģiskās (izsalkums, slāpes, miegs) un pašsaglabāšanās (drošība, aizsardzība, māja utt.). Ja atalgojums par paveikto darbu nespēj segt vismaz šīs cilvēkam nepieciešamās lietas, citām iepriekš minētām motivācijām nav jēgas, jo darbinieks jebkurā gadījumā būs neapmierināts un meklēs citu darbu ar augstāko atalgojumu un paralēli ņems nepieciešamos kredītus izdzīvošanai un negaidītiem pirkumiem. 

Runājot par papildu bonusiem naudas vērtībā, ko darbinieki var saņemt par vairāk saražotām lietām. Cik reāli tas strādā? Piemēram, šūšanas sfērā, darbinieks sāks arvien vairāk šūt kleitas, ar vēlmi nopelnīt vairāk – un viņš to paveiks. Taču paliek atklāts jautājums, vai šajā gadījumā būs tā pati kvalitāte? Vai uzņēmums uz šī pamata nezaudēs vairāk kā iegūs? Ja patērētāji saskarsies ar nekvalitatīvi sašūtām kleitām, tās var pārstāt iegādāties un uzņēmums zaudēs peļņu. Līdz ar to – ilgtermiņā šī naudas motivācija var nestrādāt

Saņemt papildu bonusu procentos no pārdotām precēm – skan cerīgāk, jo šis modelis bieži tiek pielietots ar pārdošanu saistītās darba vietās. Ļoti bieži šo motivāciju pielieto, piemēram, telekomunikācijas kompānijās, kur darbinieki apzvana klientus un piedāvā iegādāties konkrētus piedāvājumus – planšeti ar interneta numuru, telefonu ar tarifa plānu skolniekam u.tml. Protams, šis darbs nav piemērots visiem un ne visi cilvēki gatavi izjust spriedzi par to, kāda tad būs viņa alga šomēnes. Līdz ar to arī šo nevar uzskatīt par motivāciju, kas strādā visiem

13. alga – protams, neapšaubāmi ļoti laba motivācija, kas patiesi strādā. Tā ir pietiekami ātri, bet tai pašā laikā nekļūst par pierasto lietu. Līdz ar to darbinieks vēlas to sagaidīt un cenšas, palielinot savu darba apjomu un kvalitāti. 

Kopumā nauda (ne atalgojums, bet citi papildus bonusi) kā motivācija ir slikts rīks, jo darbinieks ar laiku tam pierod un uzskata par pašsaprotamo lietu. To lieliski pierāda vairāki veikti pētījumi citās valstīs – naudas motivācija parasti strādā mēnesi-trīs vai ilgākais pusgadu.

Ofisa darbiniece skrien pie izkarinātas uz āķiem naudas, kas domāta kā motivācija iet uz priekšu savā darba sfērā

Kāda motivācija strādā vislabāk?

Pēc šo pašu iepriekš minēto pētījumu izskatīšanas ir skaidrs, ka visvairāk uz cilvēkiem strādā motivācija, kas apmierina viņu sociālās, cieņas un pašapliecināšanās vajadzības

Laba atmosfēra darbā, kolektīvā un ar priekšnieku veicinās jebkura darbinieka darbošanās spāru. Atnākot uz darbu var justies labi: 

  • apēdot kādu svaigu augli, par ko parūpējās darba devējs; 
  • apsēžoties uz mīksta dīvāna, kas ir atpūtas telpā; 
  • aprunājoties ar draudzīgiem kolēģiem, kas vienmēr var palīdzēt;
  • palūdzot padomu priekšniekam, kura kabineta durvis vienmēr ir vaļā;
  • savā dzimšanas dienā saņemt brīvdienu un nākamajā darba dienā dāvanu no darba devēja un kolektīva;
  • iespēja sadraudzēties un kalt kopīgos darba plānus saliedēšanas pasākumos un komandējumos.  

Ikdienas lietas, kas atvieglo dzīvi:

  • saziņa pa telefonu, kas tiek apmaksāta; 
  • apdrošināšana, kas sedz daļu no izdevumiem veselībai. 

Šis visas it kā pašsaprotamas lietas darbiniekus parasti motivē krietni vairāk kā nauda. Kāpēc tas strādā? Jo arī šīm lietām cilvēks pierod, līdz ar to vēlas iet uz darbu un rezultātā ar prieku strādā, kas nevar neveicināt labus darba rezultātus. 

Ļoti vērtīga ir darbinieku novērtēšana pēc nopelniem, uzslava, atzinība, ļaušana attīstīties un kāpt pa karjeras kāpnēm. Visas šīs lietas palīdz darbiniekam justies novērtētam un līdz ar to tas vēlas vairāk strādāt. 

Secinājums: motivācija, kas veicina garīgo labsajūtu ir krietni iedarbīga nekā materiālā!

Jeļena Rozentāle

Cilvēka roka tur pildpalvu, lai parakstītos uz finanšu jaunumu saņemšanu portālā comperia.lv

Nepalaidiet garām jaunumus finanšu jomā

Piesekojiet jaunumiem, lai būtu informēts un nepalaistu garām aktuālākos piedāvājumus.

Es piekrītu personas datu apstrādei un lietošanas noteikumiem.

Jaunākie raksti

Tēmas