Nauda un tās vēsture

Naudas vēsture ir ļoti bagāta. Tā ir piedzīvojusi milzum daudz izmaiņas vairāku tūkstošu gadu garumā. Šobrīd mēs nevaram iedomāties savu dzīvi bez kredītkartēm un debetkartēm, taču agrāk cilvēki varēja nopirkt nepieciešamo tikai par citām precēm. 

Kā viss sākās. 

Pašā sākumā, kad vēl izpratnes par naudu kā tādu vēl nebija, cilvēki izmantoja barteru – samainījās ar lietām un precēm. Tam bija savas grūtības, jo cilvēkam bija jāatrod citu personu, kas vēlēsies šo maiņu veikt. 

Piemēram, Jums ir piens, bet nav šķīvji. Cilvēkam, kas piedāvā šķīvjus, nav vajadzīgs piens, bet viņš gatavs samainīties pret mālu. Šajā gadījumā Jums būtu jāmeklē persona, kas būtu gatava samainīt pienu pret mālu un tikai tad Jūs varētu vērsties pie pirmā cilvēka un iegādāties šķīvjus. Sarežģīti, vai ne? 

Tāpēc cilvēki sāka aizdomāties par iespēju apmainīties pret lietām, kas būtu viegli pārvietojamas, sadalāmas un atpazīstamas. Tā sāka izmantot preču iegādei gliemežvākus, ziloņkaula rotaslietas, vaļu zobus, garšvielas, tabaku, dārgmetālus u.tml. lietas. 

Pirmās monētas. 

Sākumā monētas taisīja no vara, dzelzs un pēc tam lietošanā aizgāja gan sudrabs, gan zelts. Laika gaitā, pērkot preces, monētas skaitīja pēc daudzuma. Kā arī pieredze ir bijusi aprēķināt monētu vērtību pēc svara, jo cilvēki meklēja sev ērtāku variantu norēķināties par vēlamajām precēm. 

Tajā laikā, protams, metāla nauda neizskatījās kā tagad. Tā sākotnēji vairāk vizuāli izskatījās pēc pupām, kuram virsū varēja būt informācija par svaru vai kvalitāti. Ar laiku uz monētām sāka iespiest valdnieku zīmogus un pēc tam arī nominālo vērtību, līdz tās kļuva arvien līdzīgākās mūsdienu monētām. 

Protams, ar laiku zelta monētām sāka celties vērtība attiecībā pret no cita metāla veidotam monētām. Tas lika izstrādāt starptautiski pieņemtu monētu kalšanas procesu.

Papīra nauda. 

Pirmās papīra naudas aizsākumi ir meklējami Ķīnā. Šo naudas veidu izdomāja, kad saprata, ka dārgmetāli ir ierobežoti, kā arī tos nav ērti lietot – jo aizņem daudz vietas un ir smagas. Sākotnēji papīra naudu sāka ražot vairākumā, līdz sāka apjaust, kā tādejādi naudai zūd vērtība. Tieši tāpēc bija pieņemts, ka papīra naudai tiks noteikts segums – zelts. 

Pirmā papīra nauda, kas bija līdzīga mūsdienu banknotēm, bija izlaista 1660. gadā Stokholmas Bankā. 

Elektroniskā nauda un maksājumi ar karti.

Šos naudas veidus zina un lieto katrs no mums. Salīdzinot ar iepriekšējiem veidiem, tās aizsākumi meklējami pavisam nesen – pagājušajā gadsimtā. Plastikāta karte, ar kuru var samaksāt par preci un tā vienalga paliks kabatā – īsts brīnums! Jums ir iespēja saņemt kredītlīniju savie tēriņiem vai pārskaitīt savu naudu elektroniskajā makā un veikt maksājumus ar telefonu.

Šobrīd nevienam nav jāstāsta, cik ērts ir izmantošanā šis naudas veids, jo arvien vairāk cilvēku dod priekšroku norēķināties ar karti vai internetbankā, nevis staipīt līdzi maku ar skaidro naudu.

Virtuālā nauda. 

Šo naudas veidu daži pievieno pie elektroniskās naudas, taču es to vēlētos izdalīt atsevišķi. Pie virtuālas naudas var attiecināt kriptovalūtu, piemēram, Bitcoin, Dogecoin u.tml. Šobrīd šīs virtuālās naudas paveidi ir virs 3000 un tas aizsākumi ir meklējami 2009. gadā. 

Kāpēc šī nauda skaitās virtuāla? Jo šo digitālo naudu nevar izņemt no kartes un iet iepirkties vai glabāt mājas seifā. Kriptovalūta ir vien cipars internetā. 

Šobrīd kriptovalūta Latvijā nav atzīta par likumīgu maksāšanas līdzekli. Bet kas zina, kas būs tālāk?

Kas tad ir nauda? 

Ņemot vērā visu iepriekšminēto informāciju un naudas vēsturi, var secināt, ka nauda ir jebkas, ko pieņem par apmaksu par precēm un pakalpojumiem. Nauda ir līdzeklis, kas palīdz noteikt vērtību lietām, ko var iegādāties. 

Naudai ir jābūt atpazīstamai, viegli dalāmai, drošai, ērtai, viegli lietojamai un aizsargātai no viltojamiem. Mūsdienas ir izveidoti vairāki drošības pasākumi, kas palīdz atšķirt īsto naudu no viltotas. 

Secinājumi par naudu un tās vēsturi. 

Ir skaidrs, ka salīdzinot ar naudas aizsākumiem, esam nonākuši pie ērtākas naudas izpausmes. Iespēja norēķināties par visu elektroniski ļoti atvieglo dzīvi un noteikti visi vai vismaz lielākā daļa cilvēku negribētu atgriezties pie preču naudas un bartera.