Kas ir kapitācijas nauda?

Droši vien daļa Latvijas iedzīvotāju atceras, ka 2017. gada vasarā notika medicīnas darbinieku, tieši ģimenes ārstu streiks, kura laikā tika izvirzīta prasība par kapitācijas naudas palielināšanu pa 30%. 

Jebkurš cilvēks, kuram nav saistības ar medicīnas sfēru, nemaz nebija aizdomājies par to, kas ir kapitācijas nauda, jo automātiski bija domājis, ka ģimenes ārsti vēlas vienkārši algas palielinājumu. 

Kas ir kapitācijas nauda? 

Kapitācijas nauda ir naudas līdzekļi, ko slimokase iedala ģimenes ārstam atbilstoši viņa praksē reģistrētiem pacientiem, ņemot vērā cilvēku skaitu un vecumu. 

Šo naudu iedala divās daļās: 

• Galvasnauda (90% no kapitācijas naudas) – samaksa par ārsta profesionālo darbību. 
• Samaksa par kvalitāti (10%) – tiek izmaksāta, ja ārsta darbs atbilst noteiktiem kvalitātes rādītājiem.

Gadā, kad bija šis iepriekš minētais streiks, kapitācijas nauda ir bijusi 1,25 eiro par vienu pacientu. Ņemot vērā, ka vienā praksē var būt 2000 pacientu, bet otrā – 700, arī šī kapitācijas naudas daļa atšķirsies abām praksēm. 

Ar grozījumiem 2018. gadā tomēr izdevās panākt, ka kapitācijas nauda par katru reģistrēto praksē pacientu tika palielināta pa 20%.

Fiksētie maksājumi no valsts budžeta. 

Ģimenes ārsta praksei, izņemot maksājumus par katru pacientu, no valsts budžeta piešķir tādus ikmēneša fiksētos maksājumus:

• Riska maksājums – 480,73 eiro.
• Par otro un katru nākamo prakses vietu – 142,88  eiro.
• Atkarībā no lauku teritorijas iedzīvotāju blīvuma – līdz 361 eiro ar iespējamām piemaksām.

Papildu ieņēmumus ģimenes ārsti gūst, saņemot pacienta iemaksas par vizīti 2,00 eiro apmērā un ar maksājumiem par citiem maksas pakalpojumiem. 

Piemaksas var sagaidīt par medmāsu un ārsta palīgu darbu, praksē veiktajam manipulācijām, citu pacientu aprūpi u.tml.

Kapitācijas nauda un ārsta alga.

Liekās, ka visi šie fiksētie maksājumi, piemaksas un kapitācijas nauda par katru pacientu aiziet ģimenes ārsta algai, taču tā nebūt nav. Šo naudu jāsadala:

• Medikamentu un materiālu iegādei.
• Internetam, telefonam, datoram u.c. tehniskam nodrošinājumam. 
• Iekārtu, dokumentu iegādei. 

Tikai pārējā daļa var būt iedalīta ģimenes ārsta darba samaksai, kā arī māsiņas un palīga algai. 

Līdz ar to, ja ģimenes ārsts strādā kādā lauku teritorija ar nelielu pacientu skaitu, pat ar visu valsts budžeta piemaksu nevar cerēt uz labu algu. Ko mēs redzam rezultātā? Ārsti pamet mazas pilsētas, lai brauktu strādāt uz galvaspilsētu vai vispār izbrauc no valsts. 

Šogad jūlijā arī varējām sekot līdzi, kā arī piedalīties mediķu streikā saistībā ar prasību palielināt algas. Sekosim līdzi, vai tas rosinās kādas izmaiņas medicīnas darbinieku atalgojumu sfērā.