Persona ar pirkstu pietur koka svaru vienu galu, otrā galā monētas – mājsaimniecību tēriņi pieaug

Interesanti raksti

Inflācijas ietekme uz mājsaimniecību tēriņiem

Jeļena Rozentāle-Bula

2 min.

Šobrīd pasaulē notiekošais krasi ietekmē visu Latvijas iedzīvotāju dzīvi. Nepaspējām mēs attapties no pandēmijas sekām, kad pienāca nākamā “vētra”, kas izprovocēja strauju inflāciju. Mājsaimniecību tēriņi jau tagad izauga vairākkārt un vēl turpinās augt, jo cenas turpina celties, bet ienākumi paliek tie paši. 

Viennozīmīgās atbildes, ko darīt nav, bet vienīgais ieteikums, ko bieži dzirdam ir “veidojiet uzkrājumus”. Taču būsim godīgi – šī brīža situācijā reti kuram izdodas atlikt “melnajām dienām”, drīzāk sanāk patukšot krājkasīti. 

Pieauguši mājsaimniecību tēriņi.

Atkarībā no mājsaimniecības lieluma atšķiras arī izdevumi, ko ģimene tērē. Vientuļam cilvēkam standarta kopīgie mājsaimniecību tēriņi būs mazāki nekā ģimenei no vairākiem cilvēkiem, kur parasti ir mazāki izdevumi uz cilvēku. Viss, protams, atkarīgs arī no detaļām. Cena par dzīvokli, maksa par komunāliem maksājumiem lielākoties būtiski atšķiras, tāpat kā arī summa par pārtikas izdevumiem, jo vieni pirks tikai eko produktus, otri – iegādāsies tikai akcijas preces.

Pensionāre izvēlas veļas mazgājamo līdzekli, kas ietilpst viņas mājsaimniecības ikmēneša tēriņu sarakstā

Mājsaimniecību tēriņus var iedalīt tādos izdevumos:

  • Mājokļa īre, komunālie u.c. maksājumi. 
  • Mājokļa remonts. 
  • Mēbeļu un nepieciešamās elektrotehnikas iegāde.
  • Pārtikas izdevumi. 
  • Saimniecības un higiēnas preču iegāde. 
  • Apģērbu, apavu iegāde. 
  • Veselībai – ārstēšana un zāles. 
  • Transports – sabiedriskais vai personīgais. 
  • Bērnudārza, auklītes pakalpojumi, kā arī, piemēram, alimenti. 
  • Izklaidei. 
  • Kredītsaistības.
  • Citi nepieminētie izdevumi. 

Pēc pētījumiem, kas ir pa laikam tiek veikti, sanāk, ka procentuāli mājsaimniecības visvairāk tērē pārtikai. Nākamajā pozīcijā ierindojas visi maksājumi saistītie ar mājokli un tad trešajā vietā – tēriņi transportam, tai skaitā degvielai. Visiem šiem izdevumiem pēdējā laikā cenas cēlušas, līdz ar to šī brīža ikmēneša izdevumi ļoti manāmi atšķiras no gada sākuma izdevumiem.

Inflācijas ietekme. 

Inflācija Latvijā pēc Datu statistikas datiem uz 2022. gada 8. jūliju sasniedza 19,3 %. Vislielākā inflācija skarusi tieši pārtikas preces, elektrības, siltuma, dabasgāzes, degvielas, cietā kurināmā cenas. Kaimiņvalstīs klājās sliktāk, jo Lietuvā inflācija jau sasniegusi 20,5 %, bet Igaunijā – 22 %. 

Sieviete skatās tukšā makā, jo mājsaimniecību ikmēneša tēriņos izgājusi visa nauda

Šobrīd cilvēki arvien biežāk izvairās no pirkumiem, kas var pagaidīt, un izvēlas iegādāties tikai nepieciešamo. Ievērots, ka šobrīd mājsaimniecības, kas agrāk pirka preces no dažādām cenu kategorijām, drīzāk orientējoties uz savu gaumi, izvēlas iegādāties akcijas preces vai speciāli gaida izpārdošanas un atlaides. 

Protams, vienmēr būs iedzīvotāji, kas īsti neizjūt cenu izmaiņas, taču tādu cilvēku ir maz. Pensionāri ietilpst kategorijā, ko visvairāk ietekmē inflācija, tāpat kā vientuļie vecāki vai personas ar minimālo algu. 

Šī brīža situācijā nedaudz mierīgāki ir tie, kas iepriekš bija tālredzīgi un bija veidojuši uzkrājumus neparedzētām dzīves situācijām, jo šobrīd atlikt naudu nākotnei reti kurai mājsaimniecībai sanāk, jo visi ienākumi aiziet ikmēneša izdevumos. Taču arī iekrājumi mēdz izsīkt, līdz ar to kādā brīdī arī apdomīgākām ģimenēm var rasties finansiālās problēmas. 

Tādos gadījumos ir iespēja paņemt kredītu, lai iegādātos nepieciešamas lietas, kuram nepietiek naudas līdzekļu no ikmēneša ienākumiem. Nopērkot preci tagad, varēsiet par to atdot naudu pakāpeniski, līdz ar to pirkums Jūsu budžetu skars nemanāmi. Bet ir jāapzinās, ka aizdevums būs jāatdod, tāpēc ļoti apzinīgi jāapdomā nepieciešamību aizņemties.

Jeļena Rozentāle-Bula

Jaunākie blog raksti

Tēmas