Finanšu krīžu vēsture

Finanšu krīzes pasaule ir piedzīvojusi jau vairākkārt. Šie notikumi uz ekonomiku un sabiedrību atstāj negatīvu ietekmi, kas var ilgt desmitgadēm vai no vienas krīzes otrā, neļaujot atkopties un nostāties stabili uz kājām. Tomēr, neskatoties uz finanšu problēmām, kas notiek krīžu ietekmē, no tām ir iespējams mācīties. Svarīgi ir saprast iepriekšējo krīžu cēloņus, lai sagatavoties nākamajām, kas cikliski atkārtojas. 

Lielā Depresija 

Par vēsturiski lielāko finanšu krīzi ir atzīta tā saucamā Lielā Depresija, kas aizsākās 1929. gadā ASV un tad pakāpeniski pārņēma Eiropas valstis. Šis krīzes ietekme bija ļoti smaga, jo ilga vairākas desmitgades, un ietekmējusi teju katru pasaules iedzīvotāju. 

Lielās Depresijas cēloņi ir sarežģīti, taču kā galveno piemin spekulācijas ar vērtspapīriem. Turklāt, ekonomisko krīzi ietekmēja arī naudas vērtības krišanās, kas radusies pārprodukcijas dēļ. Lielos preču krājumus nebija iespējams izpārdot, līdz ar ko pakāpeniski samazinājās pirktspēja, ražošana, taču palielinājās bezdarbs. 

Situāciju vēl vairāk pasliktināja iedzīvotāju vēlme pārdot vērtspapīrus un citus aktīvus brīdī, kas biržas cenas sāka kristies. Cilvēki no bankām bija steigušies izņemt savus noguldījumus, kas noveda pie banku kraha. Pārmērīga kredītu izsniegšana arī radīja savu postošo ietekmi uz ekonomiku. 

Globālā finanšu krīze

Finanšu krīze, kuru piedzīvoja gandrīz katrs no mums, bija pavisam nesen – 2008. gadā. Galvenokārt šī krīze bija saistīta ar hipotēkas tirgu un izsniegtajiem kredītiem. Visi atceramies, cik viegli bija tajā laikā paņemt lielus kredītus, turklāt bankas nepievērsa lielu uzmanību aizņēmēju maksātspējai un kredītvēsturei. Rezultātā krīzes laikā cilvēki sāka zaudēt savas mājas un viņu parādi auga. 

Latvijā finanšu krīzes laikā palielinājās bezdarbs līdz pat 16%. Lai atbalstītu šos cilvēkus, bija izveidots atbalsts, tā saucamie “simtslatnieki”, kas par 100 latiem mēnesī pildīja darbu piedāvātās nozarēs. Šajā laikā emigrācija arī sasniedza jaunus apvāršņus, jo valsti pameta ap 117 tūkst. iedzīvotāju. 

Krīzes pārvārēšanai Latvijā bija veikti vairāki pasākumi, tai skaita maksātnespējas procesa iespēja fiziskām personām.  

Šī brīža pasaules situācija

Vēl nesen runājām par pandēmijas ietekmi uz pasaules ekonomiku, taču šobrīd ir vēl daudz citas lietas, kas izraisa bažas. Piemēram, izejmateriālu un energoresursu deficīts, straujš inflācijas un cenu kāpums, kas pazemina cilvēku maksātspēju. 

Tiem cilvēkiem, kas iepriekš ņēma kredītus ar zemo Euribor likmi, šobrīd kļūst arvien smagāk, jo ikmēneša maksājumi kļūst arvien lielāki. Turklāt izmaiņas algās praktiski nav tiem, kuri iepriekš jau saņēma nedaudz vairāk par šobrīd pieņemto minimālo atalgojumu. 

Ko varam mācīties

Iepriekšējās finanšu krīzes māca, ka nedrīkst aizrauties ar pārmērīgu kredītu ņemšanu, bet kredītiestādēm rūpīgāk ir jāizvērtē aizņēmēju kredītreitingu, lai pēc iespējas vairāk izvairītos no kredītu izsniegšanas tiem, kas nespēj tos atmaksāt. 

Biržas krituma laikā pārdot akcijas vai citus vērtspapīrus neieteiks neviens zinošs investors. Tas ir laiks, kad veikt pārdomātus darījumus biržās un turpināt tikpat regulāri kā iepriekš investēt. 

Finanšu izglītība ir tas, ko vajadzētu pastiprinātāk pasniegt skolās, lai jauniešiem būtu vismaz pamatzināšanas, kas neļautu paklupt brīdī, kad pasaulē notiek ekonomiskā lejupslīde. Risku pārvaldība – to mazināšana un novēršana, ir daļa no pārdomātas finanšu uzlabošanas sistēmas, ko būtu jāpiekopj katram.