Virtuālā nauda – elektroniskā nauda

Šobrīd arvien biežāk izmanto bezskaidro naudu, norēķinoties ar to internetā vai ar plastikāta karti veikalā. Turklāt bankas kontu iespējams piesaistīt telefonam un veikalos pirkumu apmaksai izmantot to. Tas noteikti ir ērti, jo nav jāņem līdzi maku un jādomā, kur to ielikt, ja līdzi negribās ņemt somu, kuru pastāvīgi jāuzmana, lai kāds zaglis nepaķer. 

Visiem ir skaidrs – kas ir skaidra nauda, iepriekš minētā bezskaidra nauda, bet cilvēkiem joprojām rodas jautājums – kas ir virtuālā nauda? Šo naudas veidu bieži jauc ar elektronisko naudu, kas noteikti nav viens un tas pats. 

Virtuālās naudas atšķirība no elektroniskās naudas cilvēkiem paliek skaidra vien tad, kad piemin tādus jēdzienus kā “kriptovalūta” un “Bitcoin”, jo par tiem gan ir dzirdējis teju katrs. Tātad virtuālā nauda ir tas pats, kas kriptovalūta.

Turpmāk rakstā sīkāk lasiet par katru no šiem diviem naudas veidiem, lai gūtu lielāku priekšstatu.

Elektroniskā nauda. 

Savādāk to vēl var nosaukt par “e-naudu”. Šī nauda veidojas, ja iemaksājiet skaidro vai bezskaidro naudu elektroniskās naudas iestādēs pirkumu veikšanai. E-nauda Jums tiek piešķirta tieši tādā apjomā, kādu esiet iemaksājis. 

Minēšu dažus variantus, kur tiek izmantota elektroniskā nauda: 

• Mobilly – pārskaitot no sava bankas kontu uz Mobilly, varēsiet nopirkt sabiedriskā transporta braukšanas biļetes, samaksāt par autostāvvietu, veikt ziedojumus utt. 
• Personalizēts e-talons – arī sabiedriskā transporta braucienu iegādei. 
• Dāvanu kartes – to noteikti ir lietojis jebkurš no mums, jo bija saņēmis dāvanā un tad apmainījis pret pirkumiem veikalā naudas vietā. 

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir skaidrs, ka elektroniskā nauda ir mūsu pašu nauda, ko pārskaitot uz kādu lietotni varam izmantot pirkumu veikšanai internetā vai norēķinoties kādā veikalā klātienē. 

Virtuālā nauda.

Šīs naudas vērtība nav piesaistīta kādai citai likumiski izveidotai naudai, līdz ar to tai nav juridiskā statusa. Savā būtībā tā ir digitālā nauda, kas eksistē tikai datorekrānā (to nevar paņemt rokās), jo šo naudu neizsniedz un negarantē Centrālā Banka. 

Kriptovalūta darbojas uz kriptogrāfijas, kas ir speciāli izstrādāts tīkls virtuālās naudai darbībai. Tas ir pietiekami drošs un šifrē visus virtuālās naudas darījumus. Virtuālā nauda tiek glabāta online-māciņos – speciālās tiešsaistes platformās, ierīcēs, ko var pievienot pie datora, vai speciāli izveidotās mobilās lietotnēs. 

Latvijā kriptovalūta vēl nav atzīta par likumīgo maksāšanas līdzekli, taču tajā drīkst ieguldīt, kā arī to drīkst pārdot, mainīt un glabāt. Virtuālās naudas plūsmu uzrauga NILLTFN un VID. 

Interesanti, ka aviokompānijā Airbaltic ir iespējams norēķināties par biļetēm ar Bitcoin starpniecību. Taču netiek pieņemta tieši kriptovalūta, bet gan konvertēti no Bitcoin eiro, ko apstrādā pēc aktuālā valūtas kursa maksājumu apstrādātājs Bitpay, ar ko sadarbojas Airbaltic. 

Kritpovalūta šobrīd ir diezgan populārs investēšanas veids, taču ļoti riskants, jo valūtām cenu svārstības mēdz strauji kristies. 

Vēl vairāk par kriptovalūtu variet izlasīt šajā rakstā Kriptovalūta – drošs ieguldījums?